Ventspils Nafta Termināls

Vienas no lielākajām Baltijas jūras reģiona ostām – Ventspils – iespējas tikušas augsti vērtētas jau gadsimtiem ilgi. Laika gaitā Ventspils osta kļuva par nozīmīgu dažādu kravu tranzīta posmu starp Austrumiem un Rietumiem, tāpēc 1955. gadā Maskavā tālaika PSRS valdībai radās doma par naftas eksporta bāzes būvniecību Ventspilī. Divus gadus vēlāk, 1957. gada 20. augustā, PSRS Ministru padome izdeva attiecīgu rīkojumu par šādas bāzes celtniecību Ventspilī ar paredzamo kravu apgrozījumu 3 miljoni tonnu gadā. Pēc triju celtniecības kārtu pabeigšanas Ventspils naftas bāze eksporta apjoma ziņā bija pati lielākā bijušajā Padomju Savienībā. Tagadējā SIA Ventspils nafta termināls ir uzņēmums, kuru trīs gadu desmitus pazina ar nosaukumu Ventspils naftas pārsūknēšanas bāze.


Ventspils naftas pārsūknēšanas bāze tika uzcelta trīs celtniecības kārtās. Uzņēmums uzsāka darbību 1961. gada 30. septembrī pēc pirmās celtniecības kārtas pabeigšanas. Tolaik bija iespējams apkalpot tankkuģus ar kravnesību no 2500 līdz 20 000 tonnu. 1964. gadā tika uzsākta uzņēmuma celtniecības otrā kārta, pēc kuras pabeigšanas varēja pieņemt tankkuģus jau ar 45 000 tonnu kravnesību. Būtisks posms uzņēmuma attistībā iezīmējās līdz ar naftas cauruļvada Samāra-Polocka-Ventspils nodošanu ekspluatācijā 1968. gadā un gaišo naftas produktu cauruļvada celtniecības pabeigšanu 1976.gadā. Pieaugot naftas ieguvei, aizsākās Ventspils naftas pārsūknēšanas bāzes celtniecības trešā kārta, ko pabeidza 1975. gadā.
Kopš uzņēmuma darba uzsākšanas naftas un naftas produktu pārkraušanas ikgadējie apjomi pieauga, sasniedzot jaudu tolaik maksimālo robežu 1983. gadā, kad pārkraušanas kopapjoms sasniedza 33 miljonus tonnu, tiesa, pamatā PSRS īstenotās triecienekonomikas iespaidā.

Atjaunojot Latvijas Republikas valstisko neatkarību, 1991. gada 9. maijā valsts Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts naftas un naftas produktu eksporta piegādes valsts uzņēmums Ventspils nafta. Ar Ministru kabineta 1993. gada 21. septembra rīkojumu valsts uzņēmumu Ventspils nafta pārveidoja par valsts a/s Ventspils nafta. Īpaši nozīmīgs uzņēmuma attīstībai un konkurētspējas veicināšanai bija 1995. gads, kad tika pabeigta valsts a/s Ventspils nafta tehniskās attīstības programmas izstrāde. Tika uzsākta vērienīgu rekonstrukcijas un modernizācijas projektu īstenošana, kuru mērķis bija palielināt gan uzņēmuma pārkraušanas jaudu un operativitāti, gan darba un apkārtējās vides drošību.



Saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 21. februāra rīkojumu valsts a/s Ventspils nafta tika nodota privatizācijai. Privatizācijas rezultātā saskaņā ar valsts a/s Latvijas Privatizācijas aģentūra valdes 1997. gada 29. aprīlī apstiprinātajiem valsts a/s Ventspils nafta privatizācijas noteikumiem tika izveidota a/s Ventspils nafta, pievienojot valsts statūtsabiedrībai privāto a/s LaSaM. Par stratēģisko investoru kļuva a/s Latvijas naftas tranzīts. 1997. gada 15. oktobrī a/s Ventspils nafta ieguva publiskās akciju sabiedrības statusu, uzsākot tās akciju kotāciju Rīgas Fondu biržā, kas šobrīd ietilpst pasaulē lielākās biržu kompānijas NASDAQ OMX sastāvā.


Lai panāktu efektīvāku a/s Ventspils nafta koncerna darbības koordināciju un investīciju optimizāciju, kopš 2003. gada 1. oktobra ar naftas un naftas produktu pārkraušanu Ventspils ostā a/s Ventspils nafta koncerna ietvaros nodarbojas SIA Ventspils nafta termināls.

2007. gadā SIA Ventspils nafta termināls tiek piesaistīts stratēģiskais investors – starptautiskās naftas un gāzes transportēšanas un tirdzniecības kooperācijas Vitol Group uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited. Stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas termināli un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol ir izveidojies nopietns kopuzņēmums visa reģiona mērogā.